Apsveicam! Daniela Dreslere iegūst 3. vietu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinātajā konkursā

Daniela ir no Tukuma novada un iepriekš mācījās Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. Viņa tur apguva ēdināšanas pakalpojuma specialitāti, tādējādi arī pēc tehnikuma absolvēšanas savu turpmāko izglītības ceļu vēlējās saistīt ar pārtikas nozari. Kā stāsta inženierzinātņu bakalaura grāda pārtikas un dzērienu tehnoloģijās ieguvēja D. Dreslere: "Šo studiju programmu es izvēlējos, jo man ir svarīgi, kāda pārtika nonāk uz mūsu galda un kā tiek piesaistītas inovācijas pārtikas nozarē."

Konkursā Daniela iesniedza pētniecisko darbu par mencu ādu potenciālu kolagēna ieguvē, ko izvēlējās, jo prakses laikā zivju pārstrādes uzņēmumā tika novērots, ka rodas daudz un dažādu zivju apstrādes blakusprodukti (atkritumi). Tā kā ražotājiem ir jādomā par iespējamu efektīvu atkritumu samazināšanu, tad tika izlemts izmantot zivju ādas kolagēna ekstrakcijai. Ideja par kolagēna ieguvi no zivju ādām tikai attīstīta kopā ar LBTU Pārtikas institūta docenti Ilzi Grāmatiņu. Šāda veida pētījumu jauniete veikusi pirmo reizi, bet jāņem vērā, ka atkritumu samazināšana ir globāli svarīga un šī tēma būtu jāpēta arī turpmāk.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, viņa savā darbā noteica mencu ādu ķīmisko sastāvu un veica kvalitātes rādītāju izvērtējumu, pilnveidoja kolagēna ieguves jeb ekstrakcijas metodi un izvērtēja ekstrakcijas parametru ietekmi uz kolagēna iznākumu, kā arī noteica un izvērtēja kolagēna kvalitāti - organoleptiskos rādītājus, viskozitāti un denaturācijas temperatūru.

Daniela darba noslēguma secināja, ka zivsaimniecības blakusproduktu izmantošanai ir potenciāls kolagēna ieguvē, turklāt arī zivju blakusproduktu kolagēna izmantošana kļūst arvien populārāka, līdz ar to tiek samazināta sauszemes dzīvnieku kolagēna lietošana. "Iegūstot kolagēnu no ūdens mugurkaulniekiem, tiek samazināts atkritumu daudzums un vides piesārņojums. Pielāgojot kolagēna ekstrakcijas metodi, tiek iegūts kolagēns ar tam raksturīgajām īpašībām. Tāpat arī etiķskābes koncentrācija un izturēšanas ilgums ietekmē iegūtā kolagēna iznākumu," skaidro izstrādātajā darbā. Savukārt kā priekšlikumu viņa min, ka nepieciešams optimizēt kolagēna izsālīšanas metodi.

Daniela uzskata: "Pētījuma tēma ir aktuāla, jo tieši zivju kolagēna lietošana pasaulē arvien pieaug. Šis pieaugums saistīts ar to, ka zivju kolagēnu iespējams izmantot pārtikā, farmācijā un kosmētikā, kā arī šis kolagēns cilvēka organismā asimilējas labāk. Pievienotā vērtība manam pētījumam ir tā, ka tas vērsts uz atkritumu samazināšanu un to iespējams praktiski pielietot gan Latvijā, gan pasaulē. Par kolagēna pielietošanas potenciālu turpmāk tiks veikti zinātniskie pētījumi."

Izsludinātā konkursa mērķis bija veicināt izpratni par pārtikas un bioloģisko atkritumu novēršanas un apsaimniekošanas jautājumiem Latvijā. Konkursa ietvaros studentiem tika dots uzdevums izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus par tēmām, kas saistītas ar pārtikas un bioloģisko atkritumu novēršanas vai apsaimniekošanas jautājumiem.