10,3 % no visām Latvijas mājsaimniecībām ir viena vecāka ģimenes 19.06.2024

2024. gada sākumā Latvijā bija 833,7 tūkstoši mājsaimniecību, no tām 277,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās dzīvo bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecumam. 85,7 tūkstoši jeb 30,9 % no tām ir viena vecāka ģimenes, savukārt no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Viena vecāka ģimeņu mājsaimniecības lielākajā daļā gadījumu (60,5 %) ir mājsaimniecības ar vienu bērnu, 29,2 % - ar diviem bērniem un 10,3 % - ar trīs un vairāk bērniem. Trīs no četrām viena vecāka ģimenēm (75,6 %) vienīgais pieaugušais ir bērna/-u mamma.

Viena vecāka ģimenes biežāk sastopamas tieši lielākajās Latvijas pilsētās. Kamēr vidēji Latvijā 30,9 % no visām mājsaimniecībām ar bērniem ir ar vienu pieaugušo, Jēkabpilī tādu ir 37,9 %, Daugavpilī 37,1 %, Liepājā 36,7 %, Rēzeknē 36,2 % un Rīgā 35,2 %. Starp novadiem visvairāk viena vecāka ģimeņu mājsaimniecību no visu novadā dzīvojošo mājsaimniecību ar bērniem kopskaita ir Jēkabpils (33,5 %), Līvānu (33,3 %) un Valkas (32,3 %) novados, vismazāk - Siguldas (21,5 %), Smiltenes (23,7 %) un Jelgavas (23,8 %) novados.

Viena pieaugušā ar bērniem¹ mājsaimniecību īpatsvars starp visām mājsaimniecībām ar bērniem pa novadiem

Skatīt OSP datubāzē: MVS060

Viena vecāka ģimenēs nodarbinātība augstāka par Latvijas vidējo

Nodarbinātības līmenis viena vecāka ģimenēs (mājsaimniecībās, kurās bērnu/-us audzina viens pieaugušais 18-64 gadu vecumā), 2023. gadā bija 81,7 %, kas ir par 6,0 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Latvijā (75,7 %).

12,3 % pieaugušie šādās mājsaimniecībās strādāja blakusdarbā. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji Latvijā bija nodarbināti blakusdarbā (7,7 %).

Viena vecāka ģimenes divreiz biežāk pakļautas nabadzības riskam

Lai arī šādās mājsaimniecībās ir augsts nodarbinātības līmenis, spēja segt izdevumus ir zemāka nekā vidēji Latvijā.

2023. gadā mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt katrai piektajai jeb 20,2 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem. Tomēr situācija ir ievērojami uzlabojusies, salīdzinot ar 2020. gadu, kad mājokļa izdevumu segšana ļoti apgrūtinoša bija teju katrai trešajai jeb 30 % viena pieaugušā mājsaimniecību.

Viena pieaugušā mājsaimniecībās biežāk nekā vidēji mājsaimniecībās Latvijā norādīja, ka naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus (58,3 %, vidēji visās mājsaimniecībās - 48,9 %), nomainīt lietotas mēbeles (attiecīgi - 36,8 % un 29,5 %), segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītus (attiecīgi - 12,2 % un 7,3 %) un uzturēt mājokli siltu (attiecīgi - 10,2 % un 8,4 %).

2023. gadā katra trešā jeb 29,9 % vientuļo vecāku mājsaimniecību ierobežotu līdzekļu dēļ nevarēja doties kopīgās ģimenes brīvdienās ārpus mājām, katra piektā (22,6 %) - lietot auto savām privātajām vajadzībām un katra divpadsmitā (8,4 %) - ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu.

NAP 2027 rīcības virziena "Sociālā iekļaušana" mērķa indikators Nr. 97 paredz samazināt nabadzības risku mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina apgādībā esošus bērnus, no 26,2 % 2018. gadā līdz 24,5 % 2027. gadā. Līdz šim mērķis vēl nav sasniegts - mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem joprojām saglabājās augsts nabadzības risks - 29,6 % 2022. gadā.

Oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv sociālās iekļaušanās sadaļā ir apkopota informācija par 14 iedzīvotāju riska grupām, kuras ir pakļautas sociālas atstumtības riskam² , t.sk. personām ar invaliditāti, personām, kurām noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, bezdarbniekiem, etnisko minoritāti - romiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām, uc. Šogad sadaļa papildināta ar informāciju par jauniešiem, kas nemācas un nestrādā, viena vecāka ģimenēm, bāreņiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem, tai skaitā ukraiņiem, kā arī personām ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu un vardarbībā cietušajām personām.

Sadaļā apskatāmas astoņas tēmas: riska grupas, nabadzība, materiālā un sociālā nenodrošinātība, iespējas nodrošināt pamatnepieciešamības, mājokļa apstākļi, izglītība, veselība, nodarbinātība.

Metodoloģiskā informācija

¹ Mājsaimniecību kopskaitā kā bērns vai jaunietis ņemtas vērā tikai tās personas, kuras ir līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot) un nav ar partneri vai bērnu tajā pašā mājsaimniecībā.

² Sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ir tādas, kurām liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt dažādus pakalpojumus un preces, kuras ir būtiski nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Avots: Labklājības ministrija.

Mediju jautājumi:
Komunikācijas daļa
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 27880666

Papildu informācija par datiem:
Ruta Beināre
Sociālās statistikas metodoloģijas daļas
Vecākais eksperts
E-pasts: [email protected]
Tālr.: +371 67366775

Public link

Please use the above public link if you want to share this noodl on another website.